Skaista diena

Te ir forši. Šodiena lika man saprast to, ka man te patīk. Un patiks :)

Diena pagāja ātri un aizraujoši – droši vien tāpēc, ka viss te jauns un svaigs, un neredzēts. Gribas visu izpētīt :)

Tirgus

Šodien sanāca būt vienkārši fantastiskā tirgū. Katru otrdienu tepat blakus mūsu mājvietai notiek nevis šāds tāds tirdziņš, bet riktīgs TIRGUS. Ar Talsu Dižmāru to grūti salīdzināt, jo tur tomēr citi notikumi un sortiments arī, bet ar Rīgas Centrāltirgu to noteikti varētu salīdzināt – nu tāds kā jaunās un nedaudz mazāks brālēns tam latvietim. Ir tur gan dažnedažādi augļi un dārzeņi, gan arī saimniecības preces, īstas tirgus lupatas un apavi un galvenais arī cilvēku bari, kas to visu apmeklē. Baklažāni, gurķi, tomāti, kāposti – nu tik lieli kā 2as manas galvas kopā, un mans ķobis jau nav no mazākajiem :D Vēl dažādi zaļumi, pupiņas, olas, sēnes, paprika, vīnogas, arbūzi, melones, plūmes utt. – krāsas un emocijas :) Tam visam pāri vēl grieķu bļaustīšanās, savas preces reklamēšana, pēršanās ap un par piedāvātajām precēm un produktiem, kā arī pozēšana mūsu fotoaparātiem, ar kuriem steidzam iemūžināt to visu foršo. Es noteikti tur atgriezīšos, kaut vai atmosfēras dēļ.

Skola

Satikāmies tur ar visiem citiem šī gada erasmusiešiem, bet nu vārdus jau vairs neatceros, īsti sapazīties arī nesanāca. Gan jau ar laiku. Tāpat arī pašu augstskolas teritoriju jeb campus pagaidām nesaprotu jeb vienkārši neatceros kas kurā ēkā atrodas un kā atrast vajadzīgo vietu. Man vajadzēs karti :D Satiku skolā mūsu VeA profesoru Vucānu, jā to pašu Jāni Vucānu – un tas bija tik ļoti jauki ieraudzīt savējo, uzreiz sajutos tāda izredzēta. Viņš mums palīdzēs nokārtot to, kurus kursus tad te mācīsimies īsti, un uzreiz arī visus papīrus kā atbildīgā persona mums parakstīs, nebūs nekas jāsūta utt. Ā, un rīt vēl kopā ar viņu un Gariju mēs 3 latvietes dosimies ekskursijā uz netālu esošām alām, kas esot smukas. Tāpēc gaidu rītdienu.

Ēdnīca

Tad, kad Zaiga man stāstīja par to kas un kā te ir, es nenoticēju vai neaizdomājos, ka ar ēšanu būs tiešām tā. Es uzbarošos, pavisam noteikti, ja vien nesākšu sportot 7x nedēļā... Porcijas lielas, viss tik garšīgs un tā 2x dienā, jo uz brokastīm vēl neesmu bijusi, toties vakariņas un pusdienas jau 2x tur esmu ēdusi. Vismaz mums sanāk iet līdz ēdnīcai kādu gabalu, nu 15-20 min ar kājām, citādi kā lietuviešu Erasmus meitenes smējās, tad viņas to vien pa brīvdienām darījušas, ka ēdušas un gulējušas, jo ēdnīca no viņu dzīvokļa sasniedzama kādās 2 minūtēs :D Ā, un jā – šitā ēdināšana ir par brīvu, patiešām, un es jau esmu taupīgā latviete, kas mācīta par ēdienu neņirgāties, tāpēc apēdu visu, kas man iedot.

Pastaiga

Pēc pusdienām un pārģērbšanos gājām pastaigāties pa pilsētu. Sākām ar došanos virzienā, kur vēl nebijām bijušas, izvēlējāmies stāvākās un līkumainākās ieliņas un nonācām visbrīnišķīgākajās vietās – skaistas mājas un mājiņas, skats no augšas uz pilsētu, serpetīnveidīgi ceļi, iekopti un mazāk kopti dārzi, bet visos augļu koki – izbaudu katru skatu, jo kad vēl redzēšu un aptaustīšu īstu, dzīvu kokā augošu granātābolu un citus jaukumus. Būtu man normāls internets, ne tik lēns kā šis večuks, parādītu jums bildes, bet nu tā – fantazējiet paši :D

Atā! Rakstvede pateicas saviem lasītājiem;)

Pirmo dienu trakumi

Lūk, tik silts tagad te :)

Bet vispirms pastāstīšu kā nokļuvu līdz savai Erasmus pilsētai. Svētdienas, 25. septembra rīts iesākās ar nelāgu atklājumu par to, ka šoreiz mans jaunais, nesen iegādātais kompis ziņo par problēmu ar nosaukumu Blue Screen. Daži no jums jau zina, ka tāda pati problēma bija ar otru datoru. Kas tas īsti ir, pareizi paskaidrot nevarēšu, zinu tik to, ka tā kaut kāda datora detaļu lieta. Nu neko, tā kā vecā emachine uz doto brīdi strādā, tad līdzi esmu paņēmusi to. Samsung atstāju mammai, lai ved salabot. Un ceru uz to labāko.

Kā vēlāk atklājās, no mājām esmu izbraukusi pārāk vēlu, jo pie airBaltic kasēm bija TĀDA rinda... Tas jau vēl tā, ja vien mūsu reiss nebūtu atcelts – grieķu streikošanas dēļ... Ā, un vēl pirms nokļūšanas lidostā uzspēju pabraukt garām pagriezienam uz to. :D

Nu ja reiss atcelts, tad jādodas uz airBaltic biroju turpat lidostā, lai šie rāda ko māk un vērš par labu situāciju. Iedod mums (man un abām pārējām latvietēm, kas uz Serresu Erasmusā dodas) biļetes uz 11:20 uz Stambulu, no kurienes tālāk uz Atēnām. Bet pulkstenis jau ir apmēram 10:20, pēc  20 min beidzas iečekošanās uz šo Stambulas reisu, bet rinda tad pie airBaltic bagāžas nodošanas vietām nav mazinājusies. Es vēl pa vidu tam visam paspēju iestāties rindā no nepareizā gala, bet apkārtējo burkšķēšana salīdzinājumā arī galveno problēmu ir nieks. Esam nedaudz nejaukas un iespraucamies rindas priekšgalā. Un labi, ka tā, jo mans lielais koferis vēl jāpaspēj nodot, bet abi pārējo meiteņu koferi jānogādā uz pilnīgi citu lidmašīnu, jo tiešais reiss uz Atēnām jau vairs neder. Uhh, par brīnumu paspējam, rokas bagāžas kontrolei arī esam cauri. Tālāk – jāatrod īstie gate jeb vārti, no kuriem mūsu lidmašīna attiet. Izrādās, ka tā kā Stambula ir Turcijā un Turcija (vēl) Eiropas Savienībā nav, tad tie mums vajadzīgie vārti ir tālu tālu pašā lidostas Rīga tālākajā malā. Iekāpšana lidojumam jau sākusies, mēs vēl drusku pamaldāmies pa lidostas gaiteņiem un trepēm, bet arī esam klāt. Viss nokārtojies – apzvanu vēl tuvākos radiņus, atsveicinos. Vēl jau lidmašīnā bija problēmas ar manu rokas bagāžas koferi, kas gandrīz saplēsa bagāžas glabātuves atvēršanas mehānismu utt., bet forši, ka ir izpalīdzīgi cilvēki, kas manā vietā to padeva, nolika utt.

Tātad ierodamies/tuvojamies Stambulai. Skats no augšas uz Melno jūru, kurai lidojām pāri, varens – tur visādas laiviņas, kuģi un kuģīši redzami, nu smuki. Starp lidojumiem vismaz uz mirkli sanāca atvilkt elpu, citādi visu rītu sanāca vien nervozēt un satraukties. Un pats lidojums no Stambulas uz Atēnām vispār bija super – tikām pie foršajām vietām pie avārijas izejas, kur varējām eleganti kājas izstiept. Un tas vēl nav viss – tagad lidojumu kompānija Aegean ir mana pati mīļākā – gan ar končām cienāja, gan gardi ēst deva, gan sulu, kafiju un citus dzeramos piedāvāja. Sajutos kā lidojot biznesa klasē :D

Izkāpjam Atēnās – un laiciņš foršs – silts, aiz kalniem saulrietā gozējas saulīte, autobusā, kas vedīs uz lidostas ēku skan patīkama grieķu mūzika – uzreiz šķita pavisam jauki. Baidījāmies gan par saviem koferiem – vai maz būs kopā ar mums uz šo zemi atceļojuši. Nervozējām, nervozējām pie tās slīdošās lentes, un par laimi bija – gribējās gandrīz vai apskaut man savu brūnstrīpaino milzeni :). Tālāk nedaudz ievelkam elpu un paralēli domājam kā tikt tālāk – grieķu koordinators Garijs it kā bija uzrakstījis kā ar metro nokļūt līdz dzelzceļa stacijai (mums bija pasūtītas biļetes uz vilcienu plkst. 23:55), bet gribēju vēl pārliecināties. Atradu foršu metro karti, ko ceru izmantot arī vēl kādu reizi un veiksmīgi nokļuvām Larissa Station, no kurienes atiet vilcieni uz Grieķijas ziemeļiem, mūsu gadījumā uz Solonikiem. Tajās pāris brīvajās stundās vēl panīkām kafejnīcā turpat netālu un devāmies arī tuvāko palmu meklējumos – neredzēta lieta tā mums letiņiem.

Vilciens nedaudz aizkavējās, bet nebijām vienīgās, kas par to kurnēja – tādi bija vēl apmēram 100 cilvēki. Taču tas bija nieks, salīdzinot ar to, kas mūs gaidīja turpmākās 6 stundas – tik ilgi salusi vēl nebiju – vilcienam vai nu bija baigās spraugas korpusā vai nepareizi noregulēta ventilācijas sistēma, bet nu tur tā vilka vējš... Nācās vilkt mugurā visu, ko varējām no koferiem dabūt laukā. Man pat blakus sēdošā grieķiete zeķes aizdeva. Pagulēt jau arī šādos apstākļos ne sevišķi labi sanāca, tāpēc no rīta, pirms 7iem bijām tādas nekādas... Tomēr laika mums arvien maz un traki ātri nācās steigties uz nākamo vilcienu tālāk uz Serresu, kas atgāja jau pēc 20 minūtēm. Bet paspējām gan biļetes nopirkt, gan vilcienu un labas vietas atrast. Tad gan nedaudz kārtīgāk pasnaudām turpat uz saviem čemodāniem.

 Serresa mūs sagaidīja mākoņaina, bet skaista. Mūsu koordinators Garijs atbrauca pretī, aizveda uz mūsu turpmāko mēnešu apartamentiem un varējām iekārtoties. Vēlāk tikām aizvestas uz augstskolas ēdnīcu paēst jeb pārēsties, jo porcijas tur milzīgas, un pie tam šī ēdināšana par velti ;) Pēc tādas slodzes vēderam devāmies garā pastaigā, redzējām daudz skaistu lietu un vietu.

Lai jauks jums šis vakars, čau! :)

Pirms

Tā kā man ir slinkums krāmēties tālāk, tad lai top šis ieraksts :)

Tātad rīt lidoju prom uz Serresu, kur pavadīšu turpmākos 4 mēnešus. No vienas puses, ir klāt ilgi gaidītā un izsapņotā diena, bet no otras - negribas pamest mājas utt. Tajā pašā laikā puse no maniem VeA draugiem jau tāpat ir prom savos Erasmusos :D - Es te pēdējā no prombraucējiem tāda aizkavējusies :)

Zaiga, kas pie manis 1/2 dienas paviesojās, ar saviem stāstiem par Serresā un Grieķijā piedzīvoto, radīja vismaz lielāku vēlmi tur būt. Un es apsolos arī uz Turciju aizbraukt :D

Labi, turpināšu mocīties ar kofera krāmēšanu, jo vēlāk mani gaida vēl daudz daudz citu darbiņu, kas brēc pēc padarīšanas :D Ehh, kaut man būtu burvju spējas būt ļoti ļoti žiglai un par ļaunu nenāktu arī prasme lietām samazināt svaru, lai koferu svars rīt atbilstu noteiktajam :D