Sev, ģimenei un citiem interesentiem.

trešdiena, 2011. gada 28. septembris

Skaista diena


Te ir forši. Šodiena lika man saprast to, ka man te patīk. Un patiks :)
Diena pagāja ātri un aizraujoši – droši vien tāpēc, ka viss te jauns un svaigs, un neredzēts. Gribas visu izpētīt :)

Tirgus
Šodien sanāca būt vienkārši fantastiskā tirgū. Katru otrdienu tepat blakus mūsu mājvietai notiek nevis šāds tāds tirdziņš, bet riktīgs TIRGUS. Ar Talsu Dižmāru to grūti salīdzināt, jo tur tomēr citi notikumi un sortiments arī, bet ar Rīgas Centrāltirgu to noteikti varētu salīdzināt – nu tāds kā jaunās un nedaudz mazāks brālēns tam latvietim. Ir tur gan dažnedažādi augļi un dārzeņi, gan arī saimniecības preces, īstas tirgus lupatas un apavi un galvenais arī cilvēku bari, kas to visu apmeklē. Baklažāni, gurķi, tomāti, kāposti – nu tik lieli kā 2as manas galvas kopā, un mans ķobis jau nav no mazākajiem :D Vēl dažādi zaļumi, pupiņas, olas, sēnes, paprika, vīnogas, arbūzi, melones, plūmes utt. – krāsas un emocijas :) Tam visam pāri vēl grieķu bļaustīšanās, savas preces reklamēšana, pēršanās ap un par piedāvātajām precēm un produktiem, kā arī pozēšana mūsu fotoaparātiem, ar kuriem steidzam iemūžināt to visu foršo. Es noteikti tur atgriezīšos, kaut vai atmosfēras dēļ.

Skola
Satikāmies tur ar visiem citiem šī gada erasmusiešiem, bet nu vārdus jau vairs neatceros, īsti sapazīties arī nesanāca. Gan jau ar laiku. Tāpat arī pašu augstskolas teritoriju jeb campus pagaidām nesaprotu jeb vienkārši neatceros kas kurā ēkā atrodas un kā atrast vajadzīgo vietu. Man vajadzēs karti :D Satiku skolā mūsu VeA profesoru Vucānu, jā to pašu Jāni Vucānu – un tas bija tik ļoti jauki ieraudzīt savējo, uzreiz sajutos tāda izredzēta. Viņš mums palīdzēs nokārtot to, kurus kursus tad te mācīsimies īsti, un uzreiz arī visus papīrus kā atbildīgā persona mums parakstīs, nebūs nekas jāsūta utt. Ā, un rīt vēl kopā ar viņu un Gariju mēs 3 latvietes dosimies ekskursijā uz netālu esošām alām, kas esot smukas. Tāpēc gaidu rītdienu.

Ēdnīca
Tad, kad Zaiga man stāstīja par to kas un kā te ir, es nenoticēju vai neaizdomājos, ka ar ēšanu būs tiešām tā. Es uzbarošos, pavisam noteikti, ja vien nesākšu sportot 7x nedēļā... Porcijas lielas, viss tik garšīgs un tā 2x dienā, jo uz brokastīm vēl neesmu bijusi, toties vakariņas un pusdienas jau 2x tur esmu ēdusi. Vismaz mums sanāk iet līdz ēdnīcai kādu gabalu, nu 15-20 min ar kājām, citādi kā lietuviešu Erasmus meitenes smējās, tad viņas to vien pa brīvdienām darījušas, ka ēdušas un gulējušas, jo ēdnīca no viņu dzīvokļa sasniedzama kādās 2 minūtēs :D Ā, un jā – šitā ēdināšana ir par brīvu, patiešām, un es jau esmu taupīgā latviete, kas mācīta par ēdienu neņirgāties, tāpēc apēdu visu, kas man iedot.

Pastaiga
Pēc pusdienām un pārģērbšanos gājām pastaigāties pa pilsētu. Sākām ar došanos virzienā, kur vēl nebijām bijušas, izvēlējāmies stāvākās un līkumainākās ieliņas un nonācām visbrīnišķīgākajās vietās – skaistas mājas un mājiņas, skats no augšas uz pilsētu, serpetīnveidīgi ceļi, iekopti un mazāk kopti dārzi, bet visos augļu koki – izbaudu katru skatu, jo kad vēl redzēšu un aptaustīšu īstu, dzīvu kokā augošu granātābolu un citus jaukumus. Būtu man normāls internets, ne tik lēns kā šis večuks, parādītu jums bildes, bet nu tā – fantazējiet paši :D
Atā! Rakstvede pateicas saviem lasītājiem;)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru