Neesmu te neko rakstījusi jau nedēļas divas, nu viss, šovakar tas tiek labots. Kapučino krūzi esmu izdzērusi, garastāvokli, runājot ar Līgu un Kitiju uzlabojusi, visam vajadzētu izdoties :D
Tātad pa šo laiku ir noticis diezgan daudz:
Skola
Ir diezgan interesanti. Un grūtāk, nekā biju domājusi, kā būs. Jo ir mājas darbi, jāmeklē dažāda informācija internetā, jāraksta darbi, jātaisa mājas lapa, jāraksta pētījuma darbs. Un visam ir termiņi, kurus jau esmu paspējusi piemirsts, kaut kur gan bija pierakstīts... Paspējām jau vienu mazu pētījumu/anketēšanu uztaisīt - par to, cik daudz un kāpēc grieķu jaunieši smēķē. Oficiālie valsts dati ir, aptuveni 40% pieaugušo grieķu, kas vecāki par 15 gadiem (jā, šitas jau skan dīvaini) piekopj šo paradumu. Man ikdienā vēl traucējošāk ir tas, ka viņi smēķē visur - un jo īpaši iekštelpās, par spīti aizliegumiem, likumiem, zīmēm un citiem cilvēkiem - nesmēķētājiem, tātad man. Gadījās pat tā, ka smēķētāju dēļ gandrīz nogāzos vienā klubā pa trepēm - palika man no tiem dūmiem slikti, gāju ārā, skatiens aizmiglojās, labi, ka pēdējā brīdī, pirms gāzos lejā no pakāpieniem, paspēju vienam no mūsu Erasmus poļu puišiem pieķerties pie jakas. Dzīva gan es, gan viņš :D
Olimpa kalns
Pagājušajā nedēļas nogalē, man šķiet, ka tas bija 8. oktobrī, aizbraucām uz Litohoro ciematu, kas atrodas Grieķijas augstākā punkta - Olimpa kalna - pakājē. Bija iespaidīgi, pirmo reizi tādos kalnos pabiju, kas tiešām ir kalni. Dabūjām drusku pastaigāties pa turieni, un ja no tā biju piekususi, bet zinu, ka atgriezīšos kalnos, kaut kad :) Sākumā domājām, ka paliksim pa nakti arī tur, bet viesnīcas numuriņu cenu dēļ plāni mainījās, tā nu tajā pašā dienā devāmies atpakaļ. Nebija ne vainas, man pat pietika, jo ciemats nebija tik liels, lai tur ko dikti apskatītu, bet lai tā pamatīgāk rāptos kalnos, vajadzīgi piemērotāki apavi un cits aprīkojums :) Interesanti sanāca ar atpakaļceļu - Litohoro dzelzceļa stacija atrodas kādu 5 kilometrus no paša ciemata. Ar vilcienu atbraucām, ar vilcienu arī gribējām doties atpakaļ uz Thessalonikiem, no kurienes tad tālāk ar autobusu uz Serresu. Turpceļā no tās dzelzceļa stacijas uz ciematu tikām ar taksi, bet atpakaļceļā gribējās pataupīt naudiņu, tā nu nolēmām doties kājām. Nu kā, mēs taču ceļu zinām - zinām. Nu un kas, ja tas ved pāris kilometru gar kaut kādu militāro bāzi, no kuras uz mums ar automātiem rokās karavīri blenž, nu un kas, ka ejam garām mīnu laukam. Un jā, 5 kilometru vietā tas pārvērtās par 8 kilometru ceļa gabalu (vismaz mēs tā izmērījām ar savu kāju noguruma pakāpi), bet tie skati, ko redzējām bija to vērti. Mēs pat bruņurupuci sastapām!
Kastaņi
Aizvakar nopirkām mūsu foršajā ikotrdienu tirgū, kas tepat ielas galā sākas, veselu kilogramu cepamo kastaņu (nav tie paši, kas LV zirgkastaņi, pat nemēģini tos cept un ēst) :D. - Mana mamma vienkārši šito paprasīja, jau sabijos, ka dosies pie koka, kas mums dārzā aug un izdomās ko tādu galdā celt :D Vakar pašas pagatavojām - 3 veidus vienā pannā - sāļos, saldos un bez nekā. Man garšoja, zinu, ka pirkšu vēl, un sezona šiem arī tik vēl sākas. Varu pat pieciest tagad sāpošos īkšķus, jo lobīšanas process nav no tiem vieglākajiem, bet tas jau arī pārejoši. Tagad tik vēl jāsagaida, kad parādīsies apritē hurmas, ja jau Latvijā esot es viņas kilogramiem patērēju, tad te ies vēl trakāk - ņamm ņamm ņamm :D Ā, plūmes un vīnogas arī nopirku - gardi bija :)
Aukstums
Nu nebija mans prāts sapratis to, ka te var būt arī tik auksts. Pēdējās divas dienas gan atkal ir tā laime pašā siltākajā brīdī novilkt gan mēteli, gan jaku, bet iepriekšējā nedēļu bija vienkārši traki vēsa - dzīvoklī esot, man vēl arvien mīļākās zeķes ir vilnas zeķes, vēl arvien mēdzu sēdēt ar jakas kapuci galvā. Un jā - labākie apavi aukstajām un arī reizēm lietainajām dienām ir jauniegādātie gumijas zābaki - vislabāk iztērēt 25 eiro šajās dienās :) Apkuri dzīvoklim te vēl tik drīz nepieslēgs, un par mana istabā esošā radiatora darbības efektivitāti es arī šaubos - izskatās viņš vismaz 1.5 reizes vecāks par mani :D Nu neko, manas vasaras drēbes tagad nobāztas skapja tālākajā stūrī, ārā vilkt jau laikam vairs nenāksies... Ā, vēl viens noderīgs pirkums šajās dienās - tā kā istabā man ir diezgan patumšs, jo vienīgā spuldze, kas pie griestiem ir, tomēr nedod pietiekami daudz gaismas, kādu dienu man apnika bojāt vēl vairāk savu jau tā slikto redzi, un es devos galda lampas meklējumos. Šajā pilsētā jau veikalu daudz, bet kad kaut ko atrast vajag, tad nekā. Gandrīz vai otro reizi esot šeit apmaldījos (pirmā bija tumsā, nākot visiem kopā no vēlām lekcijām, bet tas jau cits smieklīgs stāsts), un īsi pirms veikalu slēgšanas nopirku mazu, zaļu un dīvainu monstru. Lēta. Darbojas arī kā apsildes līdzeklis, jo diezgan ātri sasilst, bet lai tik iztur tos mēnešus.
Streikošana
Jā, grieķi atkal streiko. Vakar aizsākās 48 h streiks. Murmuļi tādi mani pamodināja - taurēja 5 minūtes no vietas, un ja tu dzīvo turpat pie vienas no pilsētas galvenajām ielām, tad dzirdi to skaļi un skaidri. Ilgi nevarēju attapties no tā trokšņa, un pusi dienas tā arī pidžamā pavadīju - aukstuma dēļ man nepatīk pārģērbties pēdējā laikā :D
Vakar pēkšņi pēc pusdienām visi veikali bija ciet, visas kafejnīcas, nu viss. Pilsēta kā izmirusi, tik tukša pat svētdienās nav :D Rīta pusē bija tā kā cilvēki sapulcējušies pilsētas centrā, bet tā mierīgi viss notika. Šovakar pastaigājoties tad bija draudīgāk - tas bariņš, ko tagad sastapām, visi bija ar karogiem un plakātiem, un bļaustījās arī diezgan skaļi. Ā, un atkritumu savācēji arī laikam streiko - ielu malās krājas noteikta satura maisi, konteineri arī jau pilni. Bet mani tas īsti netraucē, kamēr nesāks smirdēt :D Bet tā jau te viss mierīgi, Serresa jau maziņa un nav tādi trakumi kā Atēnās :)
Nu tā es te dzīvojos, vairāk nekā jauna un interesanta laikam nav. Pa brīvdienām domājam apciemot tuvējo pilsētu Kavalu, tur esot pludmale, amfiteātris un citas skaistas vietas, tad jau gan kādas bildes arī būs :) Attā!
Tātad pa šo laiku ir noticis diezgan daudz:
Skola
Ir diezgan interesanti. Un grūtāk, nekā biju domājusi, kā būs. Jo ir mājas darbi, jāmeklē dažāda informācija internetā, jāraksta darbi, jātaisa mājas lapa, jāraksta pētījuma darbs. Un visam ir termiņi, kurus jau esmu paspējusi piemirsts, kaut kur gan bija pierakstīts... Paspējām jau vienu mazu pētījumu/anketēšanu uztaisīt - par to, cik daudz un kāpēc grieķu jaunieši smēķē. Oficiālie valsts dati ir, aptuveni 40% pieaugušo grieķu, kas vecāki par 15 gadiem (jā, šitas jau skan dīvaini) piekopj šo paradumu. Man ikdienā vēl traucējošāk ir tas, ka viņi smēķē visur - un jo īpaši iekštelpās, par spīti aizliegumiem, likumiem, zīmēm un citiem cilvēkiem - nesmēķētājiem, tātad man. Gadījās pat tā, ka smēķētāju dēļ gandrīz nogāzos vienā klubā pa trepēm - palika man no tiem dūmiem slikti, gāju ārā, skatiens aizmiglojās, labi, ka pēdējā brīdī, pirms gāzos lejā no pakāpieniem, paspēju vienam no mūsu Erasmus poļu puišiem pieķerties pie jakas. Dzīva gan es, gan viņš :D
Olimpa kalns
Pagājušajā nedēļas nogalē, man šķiet, ka tas bija 8. oktobrī, aizbraucām uz Litohoro ciematu, kas atrodas Grieķijas augstākā punkta - Olimpa kalna - pakājē. Bija iespaidīgi, pirmo reizi tādos kalnos pabiju, kas tiešām ir kalni. Dabūjām drusku pastaigāties pa turieni, un ja no tā biju piekususi, bet zinu, ka atgriezīšos kalnos, kaut kad :) Sākumā domājām, ka paliksim pa nakti arī tur, bet viesnīcas numuriņu cenu dēļ plāni mainījās, tā nu tajā pašā dienā devāmies atpakaļ. Nebija ne vainas, man pat pietika, jo ciemats nebija tik liels, lai tur ko dikti apskatītu, bet lai tā pamatīgāk rāptos kalnos, vajadzīgi piemērotāki apavi un cits aprīkojums :) Interesanti sanāca ar atpakaļceļu - Litohoro dzelzceļa stacija atrodas kādu 5 kilometrus no paša ciemata. Ar vilcienu atbraucām, ar vilcienu arī gribējām doties atpakaļ uz Thessalonikiem, no kurienes tad tālāk ar autobusu uz Serresu. Turpceļā no tās dzelzceļa stacijas uz ciematu tikām ar taksi, bet atpakaļceļā gribējās pataupīt naudiņu, tā nu nolēmām doties kājām. Nu kā, mēs taču ceļu zinām - zinām. Nu un kas, ja tas ved pāris kilometru gar kaut kādu militāro bāzi, no kuras uz mums ar automātiem rokās karavīri blenž, nu un kas, ka ejam garām mīnu laukam. Un jā, 5 kilometru vietā tas pārvērtās par 8 kilometru ceļa gabalu (vismaz mēs tā izmērījām ar savu kāju noguruma pakāpi), bet tie skati, ko redzējām bija to vērti. Mēs pat bruņurupuci sastapām!
Nu dzīvo tur tie grieķu dievi, pavisam noteikti :)
Mazais dīvainītis
Kastaņi
Aizvakar nopirkām mūsu foršajā ikotrdienu tirgū, kas tepat ielas galā sākas, veselu kilogramu cepamo kastaņu (nav tie paši, kas LV zirgkastaņi, pat nemēģini tos cept un ēst) :D. - Mana mamma vienkārši šito paprasīja, jau sabijos, ka dosies pie koka, kas mums dārzā aug un izdomās ko tādu galdā celt :D Vakar pašas pagatavojām - 3 veidus vienā pannā - sāļos, saldos un bez nekā. Man garšoja, zinu, ka pirkšu vēl, un sezona šiem arī tik vēl sākas. Varu pat pieciest tagad sāpošos īkšķus, jo lobīšanas process nav no tiem vieglākajiem, bet tas jau arī pārejoši. Tagad tik vēl jāsagaida, kad parādīsies apritē hurmas, ja jau Latvijā esot es viņas kilogramiem patērēju, tad te ies vēl trakāk - ņamm ņamm ņamm :D Ā, plūmes un vīnogas arī nopirku - gardi bija :)
Aukstums
Nu nebija mans prāts sapratis to, ka te var būt arī tik auksts. Pēdējās divas dienas gan atkal ir tā laime pašā siltākajā brīdī novilkt gan mēteli, gan jaku, bet iepriekšējā nedēļu bija vienkārši traki vēsa - dzīvoklī esot, man vēl arvien mīļākās zeķes ir vilnas zeķes, vēl arvien mēdzu sēdēt ar jakas kapuci galvā. Un jā - labākie apavi aukstajām un arī reizēm lietainajām dienām ir jauniegādātie gumijas zābaki - vislabāk iztērēt 25 eiro šajās dienās :) Apkuri dzīvoklim te vēl tik drīz nepieslēgs, un par mana istabā esošā radiatora darbības efektivitāti es arī šaubos - izskatās viņš vismaz 1.5 reizes vecāks par mani :D Nu neko, manas vasaras drēbes tagad nobāztas skapja tālākajā stūrī, ārā vilkt jau laikam vairs nenāksies... Ā, vēl viens noderīgs pirkums šajās dienās - tā kā istabā man ir diezgan patumšs, jo vienīgā spuldze, kas pie griestiem ir, tomēr nedod pietiekami daudz gaismas, kādu dienu man apnika bojāt vēl vairāk savu jau tā slikto redzi, un es devos galda lampas meklējumos. Šajā pilsētā jau veikalu daudz, bet kad kaut ko atrast vajag, tad nekā. Gandrīz vai otro reizi esot šeit apmaldījos (pirmā bija tumsā, nākot visiem kopā no vēlām lekcijām, bet tas jau cits smieklīgs stāsts), un īsi pirms veikalu slēgšanas nopirku mazu, zaļu un dīvainu monstru. Lēta. Darbojas arī kā apsildes līdzeklis, jo diezgan ātri sasilst, bet lai tik iztur tos mēnešus.
Streikošana
Jā, grieķi atkal streiko. Vakar aizsākās 48 h streiks. Murmuļi tādi mani pamodināja - taurēja 5 minūtes no vietas, un ja tu dzīvo turpat pie vienas no pilsētas galvenajām ielām, tad dzirdi to skaļi un skaidri. Ilgi nevarēju attapties no tā trokšņa, un pusi dienas tā arī pidžamā pavadīju - aukstuma dēļ man nepatīk pārģērbties pēdējā laikā :D
Vakar pēkšņi pēc pusdienām visi veikali bija ciet, visas kafejnīcas, nu viss. Pilsēta kā izmirusi, tik tukša pat svētdienās nav :D Rīta pusē bija tā kā cilvēki sapulcējušies pilsētas centrā, bet tā mierīgi viss notika. Šovakar pastaigājoties tad bija draudīgāk - tas bariņš, ko tagad sastapām, visi bija ar karogiem un plakātiem, un bļaustījās arī diezgan skaļi. Ā, un atkritumu savācēji arī laikam streiko - ielu malās krājas noteikta satura maisi, konteineri arī jau pilni. Bet mani tas īsti netraucē, kamēr nesāks smirdēt :D Bet tā jau te viss mierīgi, Serresa jau maziņa un nav tādi trakumi kā Atēnās :)
Nu tā es te dzīvojos, vairāk nekā jauna un interesanta laikam nav. Pa brīvdienām domājam apciemot tuvējo pilsētu Kavalu, tur esot pludmale, amfiteātris un citas skaistas vietas, tad jau gan kādas bildes arī būs :) Attā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru