Man ir uznācis lielais bloga rakstīšanas slinkums - bet vispār jau zināju, ka tā būs, tikai vai jau tik drīz? :D Lai nu kā, par atmiņu sev pašai un kādu interesantu mirkli citiem, uzrakstīšu te dažas rindas.
Skaistums
Tātad, iepriekšējā nedēļas nogalē pabiju Halkidiki provincē (robežojas ar Egejas jūru, konkrētu līci nepateikšu, bet nu ja kartē skatās, tad tās pussalas izskatās kā 3 kājas jeb ragi -mēs bijām pirmajā no tiem, skatoties no kreisās puses) - ar sabiedrisko transportu mēs visi mūsu Serresas augstskolas Erasmus studenti (tātad 13 cilvēki) aizbraucām, apmetāmies, apskatījām, izbaudījām un papriecājāmies divos tūristu ciematiņos (nu varbūt tas viens pat par pilsētiņu nodēvējams). Bija tiešām skaisti. Ahitos bija burvīgs ar savām mazajām un līkumotajām ieliņām, pakalnos izvietotajām mājām, elpu aizgrābjošajiem skatiem un Grieķijas rudens krāsainību. Viss ciems zināja, ka esam tur - tūrisma sezona tur iet uz beigām, tā kā tādu kā mēs nebija daudz, un tas ļāva dabūt pansijas istabas par ļoti patīkamu cenu (25 eiro par istabiņu, tātad mums katrai no mana dzīvokļa sanāca maksāt 6.25 par nakti), kā arī tiešām sajusties kā dienas varoņiem - kā lai citādi jūtas, ja nākamajā dienā, ejot garām krodziņam, kur esi vakar ēdis, tā īpašnieks tevi sveicina kā labu paziņu :D
Savukārt nākamā pieturvieta - Kalithea bija daudz lielāka. Tur daudz skaudrāk izjutu to, kā ir ja no tevis gaida tikai naudun to, ka tūristi ir galvenais ienākumu avots (paradoksāli - iepriekšējā vieta taču bija daudz mazāka, bet tomēr tur bija mīļāk). Bet nebija arī tik slikti - bārā, kur sēdējām 2 vakarus pēc kārtas (sēžamo spilvenu krāsas dēļ iesaucām to par Smurfu bāru, atceros, ka man bērnībā Kinderolās tie mazie tirkīzzilie cilvēciņi ar baltajām cepurēm un biksēm bieži trāpījās), mums tā īpašnieks uzsauca dzērienus - šotiņus (bija gardi :D). Lai nu kā, bet kas par pludmali tur bija - to pat nevar izstāstīt - tik tiešām zilas debesis, baltas smiltis, tirkīzzils un dzidrs, skaidrs ūdens un palmas fonā - veldzējums manai dvēselei un acīm. - Piepildījās viens no maniem sapņiem reiz šādā vietā nokļūt - biju tik laimīga, ka pāris reizes pat sev iekniebu, lai pārliecinātos, ka patiešām tur esmu. Tā nu tās pāris dienas tur pavadījām rīta pusē un pēcpusdienā laiskojoties pludmalē, bet vakarā klīstot pa pilsētiņu, šausminoties par augstajām pārtikas cenām, cenšoties pagatavot kaut ko pašas savā numuriņa virtuves zonā un jautri pavadot laiku visiem kopā. Šķiet, izveidojās labs kontakts ar poļu cilvēkiem, ar lietuvietēm kaut kā nesanāca, arī tāpēc, ka viņas ātrāk devās prom, atpakaļ uz Serresu, kā mēs. Ā, un jā sauļojoties protams man sanāca labi apdegt, tā jau iet tiem bālģīmjiem, bet nu jau viss forši - varu bez sāpēm gan pasēdēt, gan pagriezties :D
Akropole
Vakar latvietes, somiete un poļi devās iekarot pilsētas ja ne augstāko vietu, tad noteikti visātrāk sasniedzamo, no kurienes paveras skats uz pilsētu zem tavām kājām. Kāpiens nedaudz nogurdinošs, neiztikām arī bez ceļa prasīšanas, bet kārtējo reizi pārliecinājos, cik grieķi ir laipni un izpalīdzīgi - paši nāk klāt un stāsta, kur mums iet. :)) Tur tapa šis foto -
Pirmā skolas diena
Skaistums
Tātad, iepriekšējā nedēļas nogalē pabiju Halkidiki provincē (robežojas ar Egejas jūru, konkrētu līci nepateikšu, bet nu ja kartē skatās, tad tās pussalas izskatās kā 3 kājas jeb ragi -mēs bijām pirmajā no tiem, skatoties no kreisās puses) - ar sabiedrisko transportu mēs visi mūsu Serresas augstskolas Erasmus studenti (tātad 13 cilvēki) aizbraucām, apmetāmies, apskatījām, izbaudījām un papriecājāmies divos tūristu ciematiņos (nu varbūt tas viens pat par pilsētiņu nodēvējams). Bija tiešām skaisti. Ahitos bija burvīgs ar savām mazajām un līkumotajām ieliņām, pakalnos izvietotajām mājām, elpu aizgrābjošajiem skatiem un Grieķijas rudens krāsainību. Viss ciems zināja, ka esam tur - tūrisma sezona tur iet uz beigām, tā kā tādu kā mēs nebija daudz, un tas ļāva dabūt pansijas istabas par ļoti patīkamu cenu (25 eiro par istabiņu, tātad mums katrai no mana dzīvokļa sanāca maksāt 6.25 par nakti), kā arī tiešām sajusties kā dienas varoņiem - kā lai citādi jūtas, ja nākamajā dienā, ejot garām krodziņam, kur esi vakar ēdis, tā īpašnieks tevi sveicina kā labu paziņu :D
Savukārt nākamā pieturvieta - Kalithea bija daudz lielāka. Tur daudz skaudrāk izjutu to, kā ir ja no tevis gaida tikai naudun to, ka tūristi ir galvenais ienākumu avots (paradoksāli - iepriekšējā vieta taču bija daudz mazāka, bet tomēr tur bija mīļāk). Bet nebija arī tik slikti - bārā, kur sēdējām 2 vakarus pēc kārtas (sēžamo spilvenu krāsas dēļ iesaucām to par Smurfu bāru, atceros, ka man bērnībā Kinderolās tie mazie tirkīzzilie cilvēciņi ar baltajām cepurēm un biksēm bieži trāpījās), mums tā īpašnieks uzsauca dzērienus - šotiņus (bija gardi :D). Lai nu kā, bet kas par pludmali tur bija - to pat nevar izstāstīt - tik tiešām zilas debesis, baltas smiltis, tirkīzzils un dzidrs, skaidrs ūdens un palmas fonā - veldzējums manai dvēselei un acīm. - Piepildījās viens no maniem sapņiem reiz šādā vietā nokļūt - biju tik laimīga, ka pāris reizes pat sev iekniebu, lai pārliecinātos, ka patiešām tur esmu. Tā nu tās pāris dienas tur pavadījām rīta pusē un pēcpusdienā laiskojoties pludmalē, bet vakarā klīstot pa pilsētiņu, šausminoties par augstajām pārtikas cenām, cenšoties pagatavot kaut ko pašas savā numuriņa virtuves zonā un jautri pavadot laiku visiem kopā. Šķiet, izveidojās labs kontakts ar poļu cilvēkiem, ar lietuvietēm kaut kā nesanāca, arī tāpēc, ka viņas ātrāk devās prom, atpakaļ uz Serresu, kā mēs. Ā, un jā sauļojoties protams man sanāca labi apdegt, tā jau iet tiem bālģīmjiem, bet nu jau viss forši - varu bez sāpēm gan pasēdēt, gan pagriezties :D
Akropole
Vakar latvietes, somiete un poļi devās iekarot pilsētas ja ne augstāko vietu, tad noteikti visātrāk sasniedzamo, no kurienes paveras skats uz pilsētu zem tavām kājām. Kāpiens nedaudz nogurdinošs, neiztikām arī bez ceļa prasīšanas, bet kārtējo reizi pārliecinājos, cik grieķi ir laipni un izpalīdzīgi - paši nāk klāt un stāsta, kur mums iet. :)) Tur tapa šis foto -
Un tā arī tagad jūtos - ja nemācītos Ventspils Augstskolā, būtu citādi, bet tad varbūt nebūtu šeit, kur esmu tagad - tātad: "Studē VeA un esi soli priekšā!" (es esmu soli priekšā savām cerībām, sapņiem).
Atceļā no Akropoles nejauši satikām savu koordinatoru un reizē pasniedzēju Gariju - nu jā, tā nu uzzinājām/sarunājām/vienojāmies, par to, ka mums šodien bija pirmā lekcija/pirmā skolas diena :) Tā vienkārši (īss sarunas izklāsts):
Garijs: "Nu, cikos jūs rīt gribētu nākt?"
Mēs: ".... Nu varbūt uz 11:00? Vai 10:00?"
Garijs: "Nu labi, varbūt 10:00, lai ātrāk tiekam cauri. Un cik lekcijas jūs gribētu?"
Nu tā apmēram :D Man vēl grūti pierast pie viņu dzīves veida - halaras :)
Pirmā skolas diena
Kā jau kārtīga meitene/studente uz skolu šodien devos baltā kleitā :D Nu bet nebiju vienīgā - viena no lietuvietēm arī bija tāpat nedaudz pārspīlējusi :D Interesanti bija, tuvojoties skolas teritorijai, nonākt grieķu studentu streika epicentrā - šie tur protestēja pret finansējuma samazināšanu, tas nekas, ka tas jau noticis, galvenais jau laikam, ka nav jāmācās... Viņi patīk par visu protestēt un streikot, lūk - ir pat atsevišķa mājas lapa, kur ir plānoto streiku kalendārs http://livingingreece.gr/ Ahh, tautiņa - mēs letiņi (labi, ne konkrēti es) uztaisījām vienu protestu visu 20 neatkarības gadu laikā, un vēl arvien dzirdam par to atsauksmes, bet šie, gandrīz vai katru nedēļu. Tas tā drusku var nokaitināt, jo ja grieķis man pilnīgi nopietni saka, ka dzīvo tagad nabadzīgā valstī, tad pat gribas skaļi sākt smieties - zin, atbrauc padzīvo uz manējo - kamēr vari katru otro vakaru vismaz atļauties iet uz kafejnīcu iedzert pa kokteilītim, būdams students, tikmēr stāvi klusu. - Nu re, savu neapmierinātību izteicu, nu varu turpināt jūsmot par svešo zemi un tās paražām :D Ā, vēl man vienīgi pietrūkst, kā secināju šodien, Latvijas kaut cik pieklājīgo puišu un vīriešu - nu patīk, ja man atver durvis, palaiž pa priekšu utt. - te vēl to neesmu sastapusi - vai nu pati ne tāda, kā vajag, vai neīstos cilvēkus esmu satikusi. :/ Nu tā vietā vismaz poļu čaļi, kas savai vienīgajai meitenei (lasi princesei jeb karalienei) somu nes, biezo jaku aizdod, ja viņai salst, un visādi citādi, cik novēroju, ir jauki. Mums arī grib izpalīdzēt, man tik jāmācās vēl to atļaut :D
Lai nu kā, bet pa dienu Zanei sanāca sarunāt vakara pasēdēšanu kopā ar Deividu un kaut kādiem viņa draugiem. Kas ir Deivids? - Viņš ir grieķu puisis ar vecmāmiņu latvieti, saknēm Gruzijā un vēl šur tur. Interesants, vismaz pirmais grieķis/mūsu augstskolas students, kas vēlas ar mums iepazīties. Zaiga jau pagājušajā semestrī, kad bija te, par viņu stāstīja :) Nu jā, grieķu auksto kafijas dzērienu frapē vienā no daudzajām šejienes pa pusei āra kafejnīcām padzērām, UNO un mūsu latviešu cūkas uzspēlējām un vispār vakaram ne vainas :)
Attā līdz citai reizei, lai jums jauki, es turpinu baudīt dzīvi te, smaids nepazūd! :))
[Lielākā daļa rakstītā tapusi 05.10. jeb trešdienā, ja gribis ekot notikumiem līdzi, tad varbūt der to zināt :) ]
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru