Atgriežos šeit pēc gandrīz 5 mēnešu pārtraukuma, un atkal tāpēc lai rakstīt par saviem piedzīvojumiem, vandoties apkārt pa pasauli.
Šoreiz kārta Spānijai. Rīt no rīta agri dodas ar autobusu uz Rīgu, tad uz Viļņu ar tādu pašu transportlīdzekli, tikai nedaudz lielāku. No Viļņas lidoju uz Barselonu, kur esmu ieplānojusi 2 dienās paspēt redzēt maksimāli daudz. Palieku jauniešu hostelī, kopā ar iespējams vēl 13 abu dzimumu pārstāvjiem, bet reāli jau tā būs tikai vieta pārnakšņošanai. Cerams, ka gulēt varēs :D
Un tad - pirmdienā 18. jūnijā - man paredzēts ar visticamāk mazu kukuružņiku, neaizmirstot spārnoto frāzi "Уй, блин, какой самолёт!" dodos uz galveno mērķi - Menorkas salu, kur 3 mēnešus paredzēts strādāt viesnīcā - nomaļā, samērā lielā, bet ar zvaigznēm pārvērtētā, jo dienvidnieki jau tādām lietām tik lielu uzmanību nepievērš. Darbošos viesnīcas restorānā kā viesmīle [nekad iepriekš neko tādu neesmu darījusi].
Oficiāli man tā būs kā prakse, bet reāli - mana pirmā īstā darba pieredze. Tas un viss cits baida, nomāc un liek negribēt braukt. Kā jau man - žēl pamest mājas, ģimeni un visu citu mīļo. Jā, arī internetu, kuru nožēlojamā kārtā ikdienā izmantoju pārāk daudz, tāpēc tagad izturēt 3 mēnešus bez pastāvīgas pieejas tam būs grūti.
Bet tajā paša laikā tur būs saule, jūra, burvīga daba un pieredze, kas man jāgūst, jo neviena cita uz ko paļauties nebūs.
Plāns ir šāds - Wordā rakstīt vēstules mājniekiem un bloga ierakstus, un pie izdevības tos nosūtīt un publicēt. Ceru, ka izdosies.
Veiksmīgi jums un man! Baudām sauli! :)
Šoreiz kārta Spānijai. Rīt no rīta agri dodas ar autobusu uz Rīgu, tad uz Viļņu ar tādu pašu transportlīdzekli, tikai nedaudz lielāku. No Viļņas lidoju uz Barselonu, kur esmu ieplānojusi 2 dienās paspēt redzēt maksimāli daudz. Palieku jauniešu hostelī, kopā ar iespējams vēl 13 abu dzimumu pārstāvjiem, bet reāli jau tā būs tikai vieta pārnakšņošanai. Cerams, ka gulēt varēs :D
Un tad - pirmdienā 18. jūnijā - man paredzēts ar visticamāk mazu kukuružņiku, neaizmirstot spārnoto frāzi "Уй, блин, какой самолёт!" dodos uz galveno mērķi - Menorkas salu, kur 3 mēnešus paredzēts strādāt viesnīcā - nomaļā, samērā lielā, bet ar zvaigznēm pārvērtētā, jo dienvidnieki jau tādām lietām tik lielu uzmanību nepievērš. Darbošos viesnīcas restorānā kā viesmīle [nekad iepriekš neko tādu neesmu darījusi].
Oficiāli man tā būs kā prakse, bet reāli - mana pirmā īstā darba pieredze. Tas un viss cits baida, nomāc un liek negribēt braukt. Kā jau man - žēl pamest mājas, ģimeni un visu citu mīļo. Jā, arī internetu, kuru nožēlojamā kārtā ikdienā izmantoju pārāk daudz, tāpēc tagad izturēt 3 mēnešus bez pastāvīgas pieejas tam būs grūti.
Bet tajā paša laikā tur būs saule, jūra, burvīga daba un pieredze, kas man jāgūst, jo neviena cita uz ko paļauties nebūs.
Plāns ir šāds - Wordā rakstīt vēstules mājniekiem un bloga ierakstus, un pie izdevības tos nosūtīt un publicēt. Ceru, ka izdosies.
Veiksmīgi jums un man! Baudām sauli! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru