Šo dzejoli skaitīju vienos Ziemassvētkos, kad biju maza maza, vēl arvien dikti patīk :)
Atkal paskrējis laiks, jāieraksta kaut kas šeit.
Dzimšanas diena...
... tika atzīmēta ļoti jauki. Mīļi vārdi un apsveikumi no Latvijas un citām zemēm, un vakarā ballīte ar saviem Erasmus cilvēkiem te. Tā arī, manuprāt izdevās. Labi, varēja iztikt bez gaisā sviešanas tās 22 reizes (nabaga puikas), bet nu paši uzprasījās :D Sapratu, ka šo dažu mēnešu laikā nemanot mums vienam otru ir izdevies diezgan labi iepazīt, un arī mani pazīst, vismaz spriežot pēc saņemtajām dāvanām. Bet nu jā, varbūt pēc sejas jau iespējams noteiktu, ka esmu šokolādes fanāts, ķerta uz auskariem un rotu glabāšanas kastītēm. Jamm... :D Un kur nu vēl Riikkamari gatavotie gardie šokolādes kēksiņi, mmm, mēli varēja norīt :)
Projekta prezentācija
Tātad, tas briesmonis arī tika pievarēts, un varbūt, tikai varbūt, velns nav tik melns kā to mālē :D Kaut gan prezentācijas gatavošana svētdien, kas sekoja pēc sestdienas ballītes, nebija no tām vieglajām un veiksmīgajām.. - Viss beidzās ar to, ka 12tos naktī, pateicoties Danas idejai, tika ceptas pankūkas (jā, somiete atkal palutināja ar vienu no savām receptēm - cepeškrāsnī cepta pankūka), kad 2os naktī beidzām našķoties, radās ideja parādīt kur un kā nu katra dzīvojam, savas pilsētas, aha un tad 4os beidzot turpināju savu prezentāciju. Līdz apmēram 5:30. Labi, ka nākamajā dienā citu lekciju nebija, tikai Project, tā kā līdz 4iem pēcpusdienā gan es, gan Riikkamari savas prezentāciju bija piebeigušas, lai cik mums grūti un negribīgi gāja. Pasniedzējs par brīnumu manam darbam tik piekasīgs nebija, kaut arī viņam atkal sanāca to pārvērst par savu prezentāciju, iejaucoties manējā. Atzīme gan vēl nav. Un mums vēl jāiztur kopīgas pusdienas/vakariņas ar viņu, jo kungs tā ir iecerējis.
Meitenes aizlido
Nu jā, manām dzīvokļa biedrenēm Danai un Riikkamari Ziemassvētku brīvdienas sākās nedaudz ātrāk un jau pagājušajā ceturtdienā viņas priecīgā noskaņojumā devās mājās. Kopā ar Danu uz Latviju aizceļoja arī mans mazais koferis, piestūķēts pilns ar manām un Zanes it kā vairs šeit nenoderīgajām mantām, piemēram, smagajiem gumijas zābakiem, vasaras kurpēm un drēbēm, kas laikapstākļiem un šejienes paražām vairs nav nepieciešami. Skapji tagad mums tādi patukši izskatās, bet lietus sāka līņāt jau nākamajā dienā pēc gumijnieku aizbraukšanas, bet tā tam laikam bija jābūt :D Lai nu kā, bet uz aizbraukšanu uzrīkojām kartupeļu pankūku vakaru. Lai arī gatavošanas process bija ilgstošs, un brūkleņu vai dzērveņu zapti arī te neatrast, tad tomēr bija garšīgi un atšķirīgi no ikdienas.
Paciņa
Tiem šīs mājas iedzīvotājiem, kuriem nav pašiem sava pastkastīte pirmā jeb nulltā stāva koridorā, visas vēstules un citus sūtījumus samet tādā kā koka kastē/plauktā. Zinot, ka man neviens neko nesūta, parasti tur neskatos, bet vienu dienu aci tur iemetu un ieraudzīju lapiņu uz sava vārda ar paziņojumu no pasta, iekšējā intuīcija saka, ka tā ir paciņa, rakstīts arī, ka no Ventspils nākusi. Sajūsmināta dodos atpakaļ uz pilsētas centru, no kura jau tikko biju pārnākusi, un stundu nosēžu rindā, lai uzzinātu, ka paciņa būs tikai αύριο jeb rīt/nākamajā dienā. Nu neko, ja nedod, tad nedod - tas jau netraucē štukot kurš gan ir mans slepenais rūķis. Kandidāti bija vairāki, bet beigās izrādījās tā kā jau biju domājusi pašā sākumā. Paldies vēlreiz Elvai un Kārlim - viena no Laimas šokolādēm jau notiesāta atvadu vakarā, otru nodevu glabāšanai Zanei, lai pataupās līdz Ziemassvētkiem. Un manas mīļās Greenfield tējas, mmm, viss dzīvoklis smaržo, kad uztaisu. Paldies, mīļie, tas bija superīgs pārsteigums! :*
Pa brīvdienām labi noslinkojām, daudz filmu skatījāmies un Ziemassvētku eglītes māsīcu arī savam dzīvoklim sagādājām.
Ieva taisa mīklu
Tā kā Ziemassvētkus vairums pavadīsim šeit, rīkosim kopīgu pasēdēšanu, ar tradicionālajiem ēdieniem. Lai neizgāztos kā veca sēta, izlēmu iepriekš pamēģināt izcept tos pīrādziņus. Devos uz veikalu iepirkt produktus, arī raugu atradu (vismaz tobrīd domāju, ka tas ir raugs). Aha, kas tev deva - kā izrādījās, mans "raugs" bija kaut kāda ķirškoka mizas garšviela, ko grieķi tradicionāli izmanto saldo ēdienu gatavošanai Ziemassvētku laikā. To jau, protams, es atklāju tikai tad, ka labu brīdi biju nogaidījusies, kad nu beidzot "raugs" kopā ar silto pienu un cukuru iedarbosies. Mīkla jau nesanāca slikta, tikai galīgi neizrūga un bija jūtami salda. :D Bet tā jau nebūtu es, kas gatavošanā kaut ko galīgi grīstē nesalaistu :D
Lukaša dzimšanas diena
Jā, vēl viens decembra jubilārs vakar atzīmēja savu 21. ciparu. Tā kā 4 no mūsējiem aizbraukuši mājās, 2 lietuvietes šo pasākumu izvēlējās nepameklēt, tad mūsu bariņš bija diezgan mazs, bet foršumu tas nebojāja. Aizgājām arī uz vietējo klubiņu, un, kaut arī pārnākot un vēl arvien smirdu it kā pati būtu par cigareti pārvērtusies, jo tādi nu ir grieķu paradumi smēķēt vienmēr un visur, bet šādu izdejošanos man tieši vajadzēja. Bijām pat šodien uz lekciju pie Garija, pa ceļam vēl poļu puikas arī pamodinājām. Nu jā, tā kā gulēts nav daudz, tad arī mans rakstītais iespējams tāds drusku nesakarīgs. Iešu atgūt nokavēto, ar labunakti/dienu! :)
Atkal paskrējis laiks, jāieraksta kaut kas šeit.
Dzimšanas diena...
... tika atzīmēta ļoti jauki. Mīļi vārdi un apsveikumi no Latvijas un citām zemēm, un vakarā ballīte ar saviem Erasmus cilvēkiem te. Tā arī, manuprāt izdevās. Labi, varēja iztikt bez gaisā sviešanas tās 22 reizes (nabaga puikas), bet nu paši uzprasījās :D Sapratu, ka šo dažu mēnešu laikā nemanot mums vienam otru ir izdevies diezgan labi iepazīt, un arī mani pazīst, vismaz spriežot pēc saņemtajām dāvanām. Bet nu jā, varbūt pēc sejas jau iespējams noteiktu, ka esmu šokolādes fanāts, ķerta uz auskariem un rotu glabāšanas kastītēm. Jamm... :D Un kur nu vēl Riikkamari gatavotie gardie šokolādes kēksiņi, mmm, mēli varēja norīt :)
Mani viesi - no kreisās - lietuvietes (viena iztrūkst, uz to brīdi bija Bulgārijā), no labās - poļu puikas, viņu princese Beate bija apslimusi.
Pēdējie dekorējumi gardajam šokolādes kūciņ-kēksiņam. :)
Projekta prezentācija
Tātad, tas briesmonis arī tika pievarēts, un varbūt, tikai varbūt, velns nav tik melns kā to mālē :D Kaut gan prezentācijas gatavošana svētdien, kas sekoja pēc sestdienas ballītes, nebija no tām vieglajām un veiksmīgajām.. - Viss beidzās ar to, ka 12tos naktī, pateicoties Danas idejai, tika ceptas pankūkas (jā, somiete atkal palutināja ar vienu no savām receptēm - cepeškrāsnī cepta pankūka), kad 2os naktī beidzām našķoties, radās ideja parādīt kur un kā nu katra dzīvojam, savas pilsētas, aha un tad 4os beidzot turpināju savu prezentāciju. Līdz apmēram 5:30. Labi, ka nākamajā dienā citu lekciju nebija, tikai Project, tā kā līdz 4iem pēcpusdienā gan es, gan Riikkamari savas prezentāciju bija piebeigušas, lai cik mums grūti un negribīgi gāja. Pasniedzējs par brīnumu manam darbam tik piekasīgs nebija, kaut arī viņam atkal sanāca to pārvērst par savu prezentāciju, iejaucoties manējā. Atzīme gan vēl nav. Un mums vēl jāiztur kopīgas pusdienas/vakariņas ar viņu, jo kungs tā ir iecerējis.
Meitenes aizlido
Nu jā, manām dzīvokļa biedrenēm Danai un Riikkamari Ziemassvētku brīvdienas sākās nedaudz ātrāk un jau pagājušajā ceturtdienā viņas priecīgā noskaņojumā devās mājās. Kopā ar Danu uz Latviju aizceļoja arī mans mazais koferis, piestūķēts pilns ar manām un Zanes it kā vairs šeit nenoderīgajām mantām, piemēram, smagajiem gumijas zābakiem, vasaras kurpēm un drēbēm, kas laikapstākļiem un šejienes paražām vairs nav nepieciešami. Skapji tagad mums tādi patukši izskatās, bet lietus sāka līņāt jau nākamajā dienā pēc gumijnieku aizbraukšanas, bet tā tam laikam bija jābūt :D Lai nu kā, bet uz aizbraukšanu uzrīkojām kartupeļu pankūku vakaru. Lai arī gatavošanas process bija ilgstošs, un brūkleņu vai dzērveņu zapti arī te neatrast, tad tomēr bija garšīgi un atšķirīgi no ikdienas.
Paciņa
Tiem šīs mājas iedzīvotājiem, kuriem nav pašiem sava pastkastīte pirmā jeb nulltā stāva koridorā, visas vēstules un citus sūtījumus samet tādā kā koka kastē/plauktā. Zinot, ka man neviens neko nesūta, parasti tur neskatos, bet vienu dienu aci tur iemetu un ieraudzīju lapiņu uz sava vārda ar paziņojumu no pasta, iekšējā intuīcija saka, ka tā ir paciņa, rakstīts arī, ka no Ventspils nākusi. Sajūsmināta dodos atpakaļ uz pilsētas centru, no kura jau tikko biju pārnākusi, un stundu nosēžu rindā, lai uzzinātu, ka paciņa būs tikai αύριο jeb rīt/nākamajā dienā. Nu neko, ja nedod, tad nedod - tas jau netraucē štukot kurš gan ir mans slepenais rūķis. Kandidāti bija vairāki, bet beigās izrādījās tā kā jau biju domājusi pašā sākumā. Paldies vēlreiz Elvai un Kārlim - viena no Laimas šokolādēm jau notiesāta atvadu vakarā, otru nodevu glabāšanai Zanei, lai pataupās līdz Ziemassvētkiem. Un manas mīļās Greenfield tējas, mmm, viss dzīvoklis smaržo, kad uztaisu. Paldies, mīļie, tas bija superīgs pārsteigums! :*
Pa brīvdienām labi noslinkojām, daudz filmu skatījāmies un Ziemassvētku eglītes māsīcu arī savam dzīvoklim sagādājām.
Un šādi dekorē egles Serresā - bērniem sadeva rotājumus, un cik nu augstu katrs var uzkarināt, tik ir. Skats, manuprāt, diezgan komisks.
Ieva taisa mīklu
Tā kā Ziemassvētkus vairums pavadīsim šeit, rīkosim kopīgu pasēdēšanu, ar tradicionālajiem ēdieniem. Lai neizgāztos kā veca sēta, izlēmu iepriekš pamēģināt izcept tos pīrādziņus. Devos uz veikalu iepirkt produktus, arī raugu atradu (vismaz tobrīd domāju, ka tas ir raugs). Aha, kas tev deva - kā izrādījās, mans "raugs" bija kaut kāda ķirškoka mizas garšviela, ko grieķi tradicionāli izmanto saldo ēdienu gatavošanai Ziemassvētku laikā. To jau, protams, es atklāju tikai tad, ka labu brīdi biju nogaidījusies, kad nu beidzot "raugs" kopā ar silto pienu un cukuru iedarbosies. Mīkla jau nesanāca slikta, tikai galīgi neizrūga un bija jūtami salda. :D Bet tā jau nebūtu es, kas gatavošanā kaut ko galīgi grīstē nesalaistu :D
Lukaša dzimšanas diena
Jā, vēl viens decembra jubilārs vakar atzīmēja savu 21. ciparu. Tā kā 4 no mūsējiem aizbraukuši mājās, 2 lietuvietes šo pasākumu izvēlējās nepameklēt, tad mūsu bariņš bija diezgan mazs, bet foršumu tas nebojāja. Aizgājām arī uz vietējo klubiņu, un, kaut arī pārnākot un vēl arvien smirdu it kā pati būtu par cigareti pārvērtusies, jo tādi nu ir grieķu paradumi smēķēt vienmēr un visur, bet šādu izdejošanos man tieši vajadzēja. Bijām pat šodien uz lekciju pie Garija, pa ceļam vēl poļu puikas arī pamodinājām. Nu jā, tā kā gulēts nav daudz, tad arī mans rakstītais iespējams tāds drusku nesakarīgs. Iešu atgūt nokavēto, ar labunakti/dienu! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru