Svētki nu jau skaitās pagājuši, tāpēc neliels atskats uz tiem :)
Tātad gatavoties Ziemassvētku vakaram sākām jau dienu iepriekš, drošības apsvērumu dēļ, jo kas to lai zina, kad grieķi izdomā nestrādāt un veikalus slēgt, tāpēc visu vajadzīgo nopirkām jau 23. decembrī. Abus tuvākos pārtikas veikalus apmeklējām 2x, jo visu laiku kaut kas aizmirsās. 24. jau no agras pēcpusdienas tīrījām māju un pērāmies pa virtuvi - nu kā tādas īstas mājsaimnieces. Zane mocījās ar saviem pīrāgiem - nu mums ir skaidrs - Latvijā ierastais "slapjais" raugs ir 100% labāks par šeit nopērkamo sauso - mīkla rūgts tikai, ja to tiek labi sarunāts. Es nevarēju saprast, no kura gala savu rosolu sākt griezt, un bail bija pat kaut ko tādu sabojāt. Jauna kartupeļu gatavošanas recepte arī tika izmēģināta - un sanāca!
Mūsu mazās Erasmus ģimenes Ziemassvētku pasvinēšana patiešām izdevās - gardi un daudz paēdām (kā jau Ziemassvētkos!), lozējām un dalījām dāvanas - dzejolīši arī bija jāskaita (kā izrādās, tad mēs latvietes vienīgās savā apzinīgajā vecumā esam vēl to savos svētkos pieradušas darīt - pārējie jau pamatskolā pārstāj par katru dāvanu dzejoli skaitīt, vienkārši katram tiek iedota dāvana, bet manuprāt, mūsu variants ir daudz interesantāks). Vissmieklīgākais bija mūsu atmiņas traucējumi - atcerēties dzejoli, kas garāks par 3 rindiņām kļuvis jau par grūtu, ak, vecums :D Tieši tāpēc es gadu no gada skaitu vienu un to pašu :D Nekādu problēmu :D Kā tas gadījās, kā ne - bet manā īpašumā nokļuva burvīgs rotaļlācis - tajā vakarā un turpmāk visu meiteņu favorīts, paldies Danielam par to, bet interesanti, kas notiktu, ja šo dāvanu būtu izvilcis kāds puisis? :D
Poļi bija atnesuši tādu kā Dievmaizīti, un tad nu pēc viņu tradīcijas katram tika iedots gabals no tās, un dodoties viens pie otra izteicām laba vēlējumus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, pēc tam nolaužot un apēdot gabaliņu no otra cilvēka maizītes. Tas bija tiešām mīļi un sirsnīgi.
Vakarā/naktī devāmies pastaigā pa pilsētu, apciemojām Serresas svētku egles, kas gan diemžēl visas ir no plastmasas, bet nu egles it kā ir. Pa ceļam mums vēl pāris suņi pieklīda, pie centrālās egles uzradās vēl, šiem arī svētki bija prātā. Toties kafejnīcas, bāri un klubi pilni ar cilvēkiem - tā Ziemassvētkus svin Grieķijā. Neizteikšos par to...
Tā kā ēdiens palika pāri, Ziemassvētku atzīmēšana tika turpināta nākamajā dienā. Sanācām atkal visi kopā mūsu dzīvoklī uz tādām kā vēlām brokastīm/agrām pusdienām. Tagad gan viss ir veiksmīgi notiesāts, pēc grieķu tradīcijas pīrāgā ieceptā monēta, kas tās atradējam nes veiksmi, arī ir atrasta, tātad atliek gaidīt nākamos Ziemassvētkus. Un šoreiz es gribu sniegu - baltu, pūkainu un skaistu. Un ģimeni - gan savu kluso un mierīgo vakaru ar viņiem, gan skaļu un rosības pilnu nākamo dienu. Jo tieši tagad, esot prom, novērtēju to, cik labi tomēr ir. :)
Tātad gatavoties Ziemassvētku vakaram sākām jau dienu iepriekš, drošības apsvērumu dēļ, jo kas to lai zina, kad grieķi izdomā nestrādāt un veikalus slēgt, tāpēc visu vajadzīgo nopirkām jau 23. decembrī. Abus tuvākos pārtikas veikalus apmeklējām 2x, jo visu laiku kaut kas aizmirsās. 24. jau no agras pēcpusdienas tīrījām māju un pērāmies pa virtuvi - nu kā tādas īstas mājsaimnieces. Zane mocījās ar saviem pīrāgiem - nu mums ir skaidrs - Latvijā ierastais "slapjais" raugs ir 100% labāks par šeit nopērkamo sauso - mīkla rūgts tikai, ja to tiek labi sarunāts. Es nevarēju saprast, no kura gala savu rosolu sākt griezt, un bail bija pat kaut ko tādu sabojāt. Jauna kartupeļu gatavošanas recepte arī tika izmēģināta - un sanāca!
Mūsu mazās Erasmus ģimenes Ziemassvētku pasvinēšana patiešām izdevās - gardi un daudz paēdām (kā jau Ziemassvētkos!), lozējām un dalījām dāvanas - dzejolīši arī bija jāskaita (kā izrādās, tad mēs latvietes vienīgās savā apzinīgajā vecumā esam vēl to savos svētkos pieradušas darīt - pārējie jau pamatskolā pārstāj par katru dāvanu dzejoli skaitīt, vienkārši katram tiek iedota dāvana, bet manuprāt, mūsu variants ir daudz interesantāks). Vissmieklīgākais bija mūsu atmiņas traucējumi - atcerēties dzejoli, kas garāks par 3 rindiņām kļuvis jau par grūtu, ak, vecums :D Tieši tāpēc es gadu no gada skaitu vienu un to pašu :D Nekādu problēmu :D Kā tas gadījās, kā ne - bet manā īpašumā nokļuva burvīgs rotaļlācis - tajā vakarā un turpmāk visu meiteņu favorīts, paldies Danielam par to, bet interesanti, kas notiktu, ja šo dāvanu būtu izvilcis kāds puisis? :D
Poļi bija atnesuši tādu kā Dievmaizīti, un tad nu pēc viņu tradīcijas katram tika iedots gabals no tās, un dodoties viens pie otra izteicām laba vēlējumus Ziemassvētkos un Jaunajā gadā, pēc tam nolaužot un apēdot gabaliņu no otra cilvēka maizītes. Tas bija tiešām mīļi un sirsnīgi.
Vakarā/naktī devāmies pastaigā pa pilsētu, apciemojām Serresas svētku egles, kas gan diemžēl visas ir no plastmasas, bet nu egles it kā ir. Pa ceļam mums vēl pāris suņi pieklīda, pie centrālās egles uzradās vēl, šiem arī svētki bija prātā. Toties kafejnīcas, bāri un klubi pilni ar cilvēkiem - tā Ziemassvētkus svin Grieķijā. Neizteikšos par to...
Tā kā ēdiens palika pāri, Ziemassvētku atzīmēšana tika turpināta nākamajā dienā. Sanācām atkal visi kopā mūsu dzīvoklī uz tādām kā vēlām brokastīm/agrām pusdienām. Tagad gan viss ir veiksmīgi notiesāts, pēc grieķu tradīcijas pīrāgā ieceptā monēta, kas tās atradējam nes veiksmi, arī ir atrasta, tātad atliek gaidīt nākamos Ziemassvētkus. Un šoreiz es gribu sniegu - baltu, pūkainu un skaistu. Un ģimeni - gan savu kluso un mierīgo vakaru ar viņiem, gan skaļu un rosības pilnu nākamo dienu. Jo tieši tagad, esot prom, novērtēju to, cik labi tomēr ir. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru